dr.biol. jevgenija Ņečajeva · Šūnu dalīšanās inhibitori k3 metazahlors u.c....
Post on 04-Jul-2020
6 Views
Preview:
TRANSCRIPT
Nezāļu rezistence pret
herbicīdiem
Ieteikumu izstrāde vējauzas un citu izplatītāko nezāļu sugu
ierobežošanas pasākumiem Latvijas apstākļos
Dr.biol. Jevgenija Ņečajeva
2
Nezāļu rezistences pret herbicīdiem gadījumu skaits
pasaulē
3
Nezāļu rezistences pret herbicīdiem gadījumu skaits
pasaulē
Līdz 13.01.2017. pasaulē reģistrēti 478 rezistences gadījumi un
252 rezistentas nezāļu sugas (147 divdīgļlapju un 105 viendīgļlapju)
Eiropas valstīs konstatēto nezāļu rezistences gadījumu skaits
4
48
35
35
31 252320
16
1414
9
9
9
8
8
5
4
4
1
1
1
2
151
31
http://www.weedscience.org/
5
Nezāļu rezistence pret herbicīdiem
• Nezāļu rezistence pret herbicīdiem ir kādas nezāļu sugas
augu spēja izturēt būtiski augstāku herbicīdakoncentrāciju, izdzīvot un ražot sēklas pēc apstrādes arherbicīdiem devā, kas parasti ir efektīva šīs sugas
ierobežošanā. To izraisa izmaiņas gēnos (mutācijas).
(Pēc: I. Brants, 2011)
Krustiskā rezistence – augiem izveidojusies rezistence pret vienu herbicīdu darbīgo vielu, bet tie ir nejūtīgi arī pret citām herbicīdu
darbīgajām vielām ar līdzīgu iedarbības mehānismu augos
Piemērs: Herbicīda X ilgstoša izmantošana izraisanezāļu rezistenci pret šo herbicīdu, taču nezāles irrezistentas arī pret herbicīdu Y, kurš nekad navizmantots šajā laukā.
Multiplā rezistence - augu rezistence pret vairāk nekā vienu herbicīdu darbīgo vielu (dažādu ķīmisko grupu
preparātiem)
Piemērs: Pēc tam, ka augam jau izveidojusiesrezistence pret herbicīdu X, tiek lietots herbicīds Y unrezistence izveidojas arī pret herbicīdu Y. Rezultātāaugi ir rezistenti pret herbicīdiem X un Y divuatsevišķu procesu rezultātā.
6
Izturība pret herbicīdiem (tolerance)
• Nezāļu izturība (tolerance) pret herbicīdiem ir kādas
nezāļu sugas neuzņēmība pret lietoto herbicīdu, kuramjau sākotnēji raksturīga zema efektivitāte šīs nezāļusugas ierobežošanā (norādīts preparāta
aizsargiepakojuma marķējumā).
7
Herbicīdu iedarbības mehānismi augosIedarbības mehānisms augos Darbīgo vielu grupa
(pēc HRAC*)Herbicīdu darbīgo vielu piemēri
ACC (acetilCoA karboksilāzes) inhibitori A etil-fenoksaprops-P, butil-fluazifops-P,
etil-kvizalofops-P u.c.
ALS (acetolaktāta sintāzes) inhibitori B amidosulfurons, jodosulfurons, metil-
metsulfurons, nikosulfurons,
rimsulfurons, sulfosulfurons, metil-
tifensulfurons, triasulfurons, metil-
tribenurons, florasulams, piroksulams
u.c.
Fotosintēzes inhibitori C1, C2, C3, D metribuzīns, hlortorulons, linurons,
bentazons u.c.
Enzīmu inhibitori aromātisko aminoskābju biosintēzes procesā
G glifosāts
Sintētiskie auksīni O MCPA, dikamba, 2.4-D, mekoprops-P,
dikamba, piklorams, klopiralīds,
fluroksipirs u.c
Karotinoīdu sintēzes inhibitori F1, F2, F3, F4 pikolinafēns, diflufenikans, klomazons,
aklonifēns, mezotrions u.c.
Lipīdu sintēzes inhibitori N prosulfokarbs
Šūnu dalīšanās inhibitori K3 metazahlors u.c.
Mikrocaurulīšu veidošanās inhibitori K1 pendimetalīns
* HRAC – Herbicīdu rezistences rīcības komisija
8
Piemēri no AAL marķējumiem
9
10
HR
AC
* gr
up
a
Act
ivu
s3
30
EC
Ali
ste
r G
ran
de
OD
Bo
xer
80
0 E
C
Fla
its
s.k
.
Fli
gh
tF
ort
e
Ko
mp
let
Leg
acy
Pro
Att
rib
ut
Ca
lib
an
Du
o
Fo
xtro
t 6
9 E
W
Hu
ssa
rA
ctiv
OD
Mo
nit
ors
d.g
.
Pu
ma
Un
ive
rsa
l
To
mb
o d
.g.
Are
lon
sfl
uss
igs.
k.
Axi
al5
0 E
C
Axi
al O
ne
50
EC
Avo
xa
A
B
B
C2
O
K1
K3
F1
N
Piemērs par herbicīdu darbīgo vielu piederību HRAC
grupām pēc to iedarbības mehānisma
11
Nezāļu rezistences pret herbicīdiem gadījumu skaits
pasaulē pa darbīgo vielu grupām
12
Nezāļu rezistences pret herbicīdiem gadījumu skaits
pasaulē pa darbīgo vielu grupām
Saskaņā ar nezāļu monitoringā iegūtajiemrezultātiem, B grupas herbicīdi ir Latvijāvisplašāk izmantoti herbicīdi un 40%graudaugu sējumos tiek lietoti atkārtotivismaz divus gadus.
13
Pret konkrētām herbicīdu darbīgajām vielām rezistento
nezāļu sugu skaits pasaulē
14
Nezāļu sugas, kurām konstatēti visvairāk rezistences
gadījumu pret dažādām herbicīdu darbīgo vielu grupām
pasaulē
Faktori, kas veicina nezāļu rezistences pret herbicīdiem izveidošanos:
• Viena un tā paša herbicīda lietošana vienā laukā ilgstoši;
• Dažādu herbicīdu ar vienu un to pašu darbīgo vielulietošana vienā laukā vairākus gadus pēc kārtas;
• Augu maiņas neievērošana;
• Lauka neapsekošana pēc apstrādes ar herbicīdiem.
15
Kā noteikt, vai izveidojusies rezistence?
Jāizvērtē visi iespējamie faktori, kas var ietekmēt lietoto herbicīdu efektivitāti:
Vides faktori
Smidzināšanas kvalitāte
Ar nezālēm saistītie faktori
16
• cik kvalitatīvi veikta augsnes apstrāde – vai nav lielas cilas, zemkurām sadīgt nezālēm;
• augu atliekas, kas nosedz nezāļu augus;
• augsnes mitrums apstrādes brīdī un pēc apstrādes;
• augsnes tips, pH un organiskās vielas saturs;
• bezlietus periods pēc apstrādes ar herbicīdiem;
• gaisa temperatūra apstrādes brīdī.
Vides faktori:
17
• sprauslu piemērotība izvēlētajam herbicīdam (pilienu lielums);
• izvēlētais darba šķidruma patēriņš;
• ūdens kvalitāte ņemšanas vietā;
• lietotā herbicīda deva;
• herbicīda lietošanas laiks;
• herbicīda piemērotība konkrēto nezāļu sugu ierobežošanai;
• virsmas aktīvās vielas nelietošana, kad tas nepieciešams;
• smidzinātāja kļūdas.
Smidzināšanas kvalitāte:
18
• nezāļu attīstības stadija apstrādes brīdī;
• nezāļu stāvoklis apstrādes brīdī – augi aktīvi augoši vai cieš nostresa;
• nezāļu daudzums sējumā – iespējams nezāles nosedz viena otru;
• nezāļu sadīgšanas pēc herbicīdu lietošanas;
• nezāļu jutība pret lietoto herbicīdu;
• jāpievērš uzmanība, visu laukā sastopamo nezāļu suguierobežošanas efektivitātei, pēc herbicīda lietošanas.
Ar nezālēm saistītie faktori:
19
Ja viss lauks ir nezāļains (sastopamas dažādas nezāļu sugas lielā skaitā) pēc apstrādes ar herbicīdu, tad iemesls visticamāk ir kāda no
iepriekš aprakstīto faktoru neievērošana.
Kā noteikt, vai izveidojusies rezistence?
20
Ja visas nezāles ir aizgājušas bojā, bet viena suga, kuru šim herbicīdam vajadzēja ierobežot ļoti labi (pēc aizsargiepakojuma
marķējumā norādītās informācijas un iepriekšējo gadu pieredzes), ir izdzīvojusi un turpina vairoties, tas liecina, ka nezāļu sugas
nepietiekamās ierobežošanas efektivitātes iemesls tiešām varētu būt rezistence.
Kā noteikt, vai izveidojusies rezistence?
21
• Ievācot pēc apstrādes ar herbicīdiem izdzīvojušo nezāļu augu
sēklas un nosūtot tās uz laboratoriju, kur tiek veikti
izmēģinājumi siltumnīcās;
• Ja nezāļu augi ir mazās to attīstības stadijās – iespējams
ģenētiskajām analīzēm nosūtīt veselus augus.
22
Kā nosaka, vai izveidojusies rezistence?
Pret herbicīdiem rezistentās nezāļu sugas
23
APESV
STEMEAPESVCAPBPMATINPAPRH
STEMECHEAL
CIRARSTEMECHEALAPESVPAPRH
CHEALPOAANSTEMESPRARMATINPOLPE
CAPBP ECHCGSOLNI APESVCENCY AVEFAMATIN PAPRH
http://www.weedscience.org/
Pret herbicīdiem rezistentās nezāļu sugas
24
APESV
STEMEAPESVCAPBPMATINPAPRH
?
STEMECHEAL
CIRARSTEMECHEALAPESVPAPRH
CHEALPOAANSTEMESPRARMATINPOLPE
CAPBP ECHCGSOLNI APESVCENCY AVEFAMATIN PAPRH
http://www.weedscience.org/
25
Situācija Latvijā:
• 2013.-2016. gadā Latvijā ievākti nezāļu sēklu paraugi sējumos, kuros nezāļu
ierobežošana ar herbicīdiem nebija pietiekami efektīva:
• trīs vējauzas sēklu paraugus;
• divus parastās rudzusmilgas sēklu paraugus;
• divus parastās virzas sēklu paraugus (ievākti vienā laukā atkārtoti).
• Nezāļu rezistenci pret A vai B grupas herbicīdiem pārbaudīja IDENTXX
26
27
Potenciāli pret herbicīdu iedarbību rezistento nezāļu
sēklu ievākšana
Parastās rudzusmilgas sēklas
ievāktas sējumos,
kuros vairākus gadus
pēc kārtas lietoti
acetolaktāta sintāzes
inhibitori (B grupa)
vai acetil-Ko-A
karboksilāzes
inhibitori (A grupa).
Gads Kultūraugs Lietoto herbicīdu darbīgās vielas
Herbicīdu darbīgo
vielu grupa
(pēc HRAC)
Penkule 1
2015. Ziemas kvieši sulfosulfurons B
2014. Ziemas kvieši
nātrija metil-jodosulfurons + metil-mezosulfurons
+ diflufenikans
sulfosulfurons
B+B+F1
B
2013. Ziemas rapsismetazahlors
etil-kvizalofops
K3
A
2012. Ziemas kviešitriasulfurons
metil-tribenurons
B
B
2011. Ziemas kviešisulfosulfurons
metil-tribenurons
B
B
Penkule 2
2015. Ziemas kvieši etil-fenoksaprops A
2014. Ziemas rapsismetazahlors
etil-kvizalofops
K3
A
2013. Ziemas kviešisulfosulfurons
metil-tribenurons
B
B
2012. Ziemas kviešitriasulfurons
metil-tribenurons
B
B
2011. Ziemas kviešisulfosulfurons
metil-tribenurons
B
B
28
Potenciāli pret herbicīdu iedarbību rezistento nezāļu
sēklu ievākšana
Parastās rudzusmilgas sēklas
ievāktas sējumos,
kuros vairākus gadus
pēc kārtas lietoti
acetolaktāta sintāzes
inhibitori (B grupa)
vai acetil-Ko-A
karboksilāzes
inhibitori (A grupa).
Gads Kultūraugs Lietoto herbicīdu darbīgās vielas
Herbicīdu darbīgo
vielu grupa
(pēc HRAC)
Penkule 1
2015. Ziemas kvieši sulfosulfurons B
2014. Ziemas kvieši
nātrija metil-jodosulfurons + metil-mezosulfurons
+ diflufenikan
sulfosulfurons
B+B+F1
B
2013. Ziemas rapsismetazahlors
etil-kvizalofops
K3
A
2012. Ziemas kviešitriasulfurons
metil-tribenurons
B
B
2011. Ziemas kviešisulfosulfurons
metil-tribenurons
B
B
Penkule 2
2015. Ziemas kvieši etil-fenoksaprops A
2014. Ziemas rapsismetazahlors
etil-kvizalofops
K3
A
2013. Ziemas kviešisulfosulfurons
metil-tribenurons
B
B
2012. Ziemas kviešitriasulfurons
metil-tribenurons
B
B
2011. Ziemas kviešisulfosulfurons
metil-tribenurons
B
B
Veidojas rezistence pret nātrija metil-jodosulfuronu (B grupa).
samazināta efektivitāte (75-80%), apstrādājot ar pilno rekomendēto devu
Rezistence nav konstatēta
29
Parastās rudzusmilgas ierobežošanai graudaugu sējumos paredzēto herbicīdu darbīgo vielu piederība HRAC grupām pēc to
iedarbības mehānisma
30
HR
AC
* gr
up
a
Act
ivu
s3
30
EC
Ali
ste
r G
ran
de
OD
Bo
xer
80
0 E
C
Fla
its
s.k
.
Fli
gh
tF
ort
e
Ko
mp
let
Leg
acy
Pro
Att
rib
ut
Ca
lib
an
Du
o
Fo
xtro
t 6
9 E
W
Hu
ssa
rA
ctiv
OD
Mo
nit
ors
d.g
.
Pu
ma
Un
ive
rsa
l
To
mb
o d
.g.
Are
lon
sfl
uss
igs.
k.
Axi
al5
0 E
C
Axi
al O
ne
50
EC
Avo
xa
A
B
B
C2
O
K1
K3
F1
N
Vējauzas rezistences pārbaude 2008. gadā
etil-fenoksaprops-P, 69 g/L pinoksadēns, 50 g/L
Her
bic
ide
susc
epti
bil
ity
of
wil
d o
ats
fro
m s
even
co
un
trie
s. S
.K. M
ath
iassen,
J. N
etland,
K. Jahr,
L.
Talg
re,
Z. M
inta
le,
O. A
uskaln
iene,
M.
Koppel, S
. Junnila
, H
. H
allq
vis
t&
P. K
udsk
31
32
Potenciāli pret herbicīdu iedarbību rezistento nezāļu
sēklu ievākšana
• Vējauzas sēklas
ievāktas sējumos,
kur divus vai
vairākus gadus
pēc kārtas lietoti
B vai A grupas
herbicīdi.
Gads Kultūraugs Lietoto herbicīdu darbīgās vielas
Herbicīdu darbīgo
vielu grupa
(pēc HRAC)
Naujene
2013.Ziemas kvieši
(ievāktas sēklas)piroksulams+florasulams+aminopiralīds B+B+O
2012. Vasaras kvieši piroksulams+florasulams+aminopiralīds B+B+O
2011. Ziemas kvieši piroksulams+florasulams+aminopiralīds B+B+O
Viļaka
2013.
Vasaras kvieši
(ievāktas
sēklas)
etil-fenoksaprops-P A
2012. Vasaras rapsis butil-fluazifops-P A
2011. Vasaras kvieši pinoksadēns A
Nīcgale
2013.
Vasaras mieži
(ievāktas
sēklas)
etil-fenoksaprops-P A
2012. Vasaras kvieši etil-fenoksaprops-P A
2011. Vasaras kvieši nav datu nav datu
33
Potenciāli pret herbicīdu iedarbību rezistento nezāļu
sēklu ievākšana
• Vējauzas sēklas
ievāktas sējumos,
kur divus vai
vairākus gadus
pēc kārtas lietoti
B vai A grupas
herbicīdi.
Gads Kultūraugs Lietoto herbicīdu darbīgās vielas
Herbicīdu darbīgo
vielu grupa
(pēc HRAC)
Naujene
2013.Ziemas kvieši
(ievāktas sēklas)piroksulams+florasulams+aminopiralīds B+B+O
2012. Vasaras kvieši piroksulams+florasulams+aminopiralīds B+B+O
2011. Ziemas kvieši piroksulams+florasulams+aminopiralīds B+B+O
Viļaka
2013.Vasaras kvieši
(ievāktas sēklas)etil-fenoksaprops-P A
2012. Vasaras rapsis butil-fluazifops-P A
2011. Vasaras kvieši pinoksadēns A
Nīcgale
2013.Vasaras mieži
(ievāktas sēklas)etil-fenoksaprops-P A
2012. Vasaras kvieši etil-fenoksaprops-P A
2011. Vasaras kvieši nav datu nav datu
Rezistence nav konstatēta
Rezistence nav konstatēta
Rezistence nav konstatēta
Vējauzas ierobežošanai graudaugu sējumos paredzēto herbicīdu darbīgo vielu piederība HRAC grupām pēc to iedarbības mehānisma
34
Herbicīdu iedarbības mehānismi
HR
AC
* gr
up
a
Att
rib
ut
Fo
xtro
t 6
9E
W
Mo
nit
ors
d.g
.
Pu
ma
Un
ive
rsa
l
Axi
al5
0 E
C
Axi
alO
ne
Avo
xa
To
mb
od
.g.
AcetilKoA karboksilāzes inhibitori A
Acetolaktāta sintāzes inhibitori
B
B
Sintētiskie auksīni O
35
Potenciāli pret herbicīdu iedarbību rezistento nezāļu
sēklu ievākšana
• Parastās virzas sēklas ievāktas
sējumā, kurā
vairākus gadus
pēc kārtas lietoti
B grupas
herbicīdi.
Gads Kultūraugs Lietoto herbicīdu darbīgās vielas
Herbicīdu darbīgo
vielu grupa
(pēc HRAC)
Zaļenieki 2
2016.Ziemas kvieši
(ievāktas sēklas)
triasulfurons
metil-tribenurons
florasulams
B
B
B
2015. Ziemas rapsis
metazahlors + kvinmeraks
klopiralīds
cikloksidims
K3 + O
O
A
2014.
Ziemas kvieši
pārsēti ar vasaras
kviešiem
triasulfurons
metil-tribenurons
amidosulfurons
B
B
B
Zaļenieki 1
2013.Ziemas kvieši
(ievāktas sēklas)
amidosulfurons + nātrija metil-jodosulfurons
2,4-D
B+B
O
2012. Ziemas rapsis
butil-fluazifops-P
metazahlors + kninmeraks
klopiralīds
A
K3 + O
O
2011. Vasaras kviešimetiltribenurons
amidosulfurons
B
B
2010. Vasaras kviešiamidosulfurons + nātrija metil-jodosulfurons
2,4-D
B+B
O
2009. Ziemas kvieši amidosulfurons + nātrija metil-jodosulfurons B+B
Gads Kultūraugs Lietoto herbicīdu darbīgās vielas
Herbicīdu darbīgo
vielu grupa
(pēc HRAC)
Zaļenieki 2
2016.Ziemas kvieši
(ievāktas sēklas)
triasulfurons
metil-tribenurons
florasulams
B
B
B
2015. Ziemas rapsis
metazahlors + kvinmeraks
klopiralīds
ciklosidims
K3 + O
O
A
2014.
Ziemas kvieši
pārsēti ar vasaras
kviešiem
triasulfurons
metil-tribenurons
amidosulfurons
B
B
B
Zaļenieki 1
2013.Ziemas kvieši
(ievāktas sēklas)
amidosulfurons + nātrija metil-jodosulfurons
2,4-D
B+B
O
2012. Ziemas rapsis
butil-fluazifops-P
metazahlors + kninmeraks
klopiralīds
A
K3 + O
O
2011. Vasaras kviešimetiltribenurons
amidosulfurons
B
B
2010. Vasaras kviešiamidosulfurons + nātrija metil-jodosulfurons
2,4-D
B+B
O
2009. Ziemas kvieši amidosulfurons + nātrija metil-jodosulfurons B+B
36
Potenciāli pret herbicīdu iedarbību rezistento nezāļu
sēklu ievākšana
• Parastās virzas sēklas ievāktas
sējumā, kurā
vairākus gadus
pēc kārtas lietoti
B grupas
herbicīdi.
Konstatēta rezistence pret sulfonilurīnvieluapakšgrupas herbicīdiem (B grupa).
Šīs mutācijas var izplatīties nezāļu populācijā, ja arī turpmāk tiks pārsvarā izmantoti šīs grupas herbicīdi.
Pret herbicīdiem rezistentās nezāļu sugas
37
APESV
STEMEAPESVCAPBPMATINPAPRH
APESVSTEME
STEMECHEAL
CIRARSTEMECHEALAPESVPAPRH
CHEALPOAANSTEMESPRARMATINPOLPE
CAPBP ECHCGSOLNI APESVCENCY AVEFAMATIN PAPRH
http://www.weedscience.org/
38
Nezāļu rezistences pret herbicīdiem izveidošanās riska samazināšanas iespējas:
• Atbilstošas augu maiņas ievērošana.• Kvalitatīva (no nezālēm tīra) sēklas materiāla izmantošana.• Kvalitatīva augsnes apstrāde.• Herbicīdu tvertnes maisījumu lietošana, izvēloties herbicīdus ar
atšķirīgām darbīgajām vielām un to iedarbības mehānismiemaugos (pēc HRAC).
• Herbicīdu ar augstu efektivitāti konkrēto nezāļu sugu ierobežošanālietošana AAL reģistrā noteiktajās devās un laikos.
• Tikai Latvijā reģistrētu herbicīdu lietošana.• Nezāļainības monitorings (herbicīdu izvēle atbilstoši nezāļu sugu
spektram laukā).• Nezāļu mehāniskās ierobežošanas izmantošana.• Preventīvo nezāļu ierobežošanas pasākumu t.s. augsnes
apstrādes kvalitatīva veikšana.• Lauka vēstures grāmatas aizpildīšana un izmantošana
turpmākajos gados izvēloties herbicīdus.• Ievērot labas saimniekošanas prakses noteikumus un integrētās
augu audzēšanas principus.
Kur ziņot par aizdomām par rezistenci?
• Pie tirgotāja, kur iegādāts AAL
• Pie AAL ražotājfirmas pārstāvja Latvijā
• Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centram (LAAPC)
• Agroresursu un ekonomikas institūtam (AREI)
39
top related