pĀrskats par nacionĀlo likumdoŠanu Ūdens … · ūdens ekosistēmām, lai nodrošinātu to...
TRANSCRIPT
Ekoloģiskā caurplūduma noteikšana Latvijas – Lietuvas
pārrobežu upju baseinos (ECOFLOW) LLI-249
PĀRSKATS
PAR NACIONĀLO LIKUMDOŠANU
ŪDENS IZMANTOŠANAS JOMĀ
2
Saturs
I. IEVADS ..................................................................................................................................4
II. ES PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ EKOLOĢISKO CAURPLŪDUMU .............................4
2.1. EIROPAS ŪDENS RESURSU AIZSARDZĪBAS KONCEPTUĀLAIS PLĀNS ......... 5
2.2. VADLĪNIJU DOKUMENTS Nr. 31 PAR EKOLOĢISKO CAURPLŪDUMU ............. 6
2.3. VADLĪNIJU DOKUMENTS Nr. 34 PAR ŪDENS BILANCI ....................................... 11
2.4. ECOSTAT ZIŅOJUMS PAR PASĀKUMIEM ŪDENS UZKRĀŠANAS
IETEKMĒTOS SPŪO ............................................................................................................. 11
III. NACIONĀLĀS NORMATĪVO AKTU SISTĒMAS EKOLOĢISKĀ CAURPLŪDUMA
JOMĀ ...................................................................................................................................... 13
3.1. LATVIJAS NORMATĪVO AKTU SISTĒMA ................................................................. 13
3.2. LIETUVAS NORMATĪVO AKTU SISTĒMA ................................................................ 22
IV. SECINĀJUMI ................................................................................................................... 22
4.1. SECINĀJUMI: LATVIJA ................................................................................................. 22
4.2. SECINĀJUMI: LIETUVA ................................................................................................ 24
V. INFORMĀCIJAS AVOTI ................................................................................................. 24
3
Izmantotie saīsinājumi
ECOSTAT ŪSD KIS darba grupa par ekoloģisko kvalitāti;
ES Eiropas Savienība;
EVA Eiropas Vides Aģentūra;
HES hidroelektrostacija;
IVN ietekmes uz vidi novērtējums;
LT Lietuva;
LV Latvija;
MK Ministru Kabinets;
MVŪO mākslīgi veidots ūdensobjekts;
SIVN stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums;
SPŪO stipri pārveidots ūdensobjekts;
UBAP Upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns;
ŪO ūdensobjekts;
ŪSD Ūdens Struktūrdirektīva;
ŪSD KIS Ūdens Struktūrdirektīvas kopīgā ieviešanas stratēģija.
4
I. IEVADS
Normatīvo pamatojumu Ekoloģiskā caurplūduma ieviešanai Eiropas
Savienībā veido ŪSD, kā arī Putnu un Biotopu direktīvas. ŪSD pamatmērķis ir
novērst ūdensobjektu stāvokļa turpmāku pasliktināšanos, kā arī aizsargāt,
uzlabot un atjaunot visus ūdensobjektus ar mērķi sasniegt labu ekoloģisko
kvalitāti [1]. Putnu un Biotopu Direktīvu mērķis ir aizsargāt nozīmīgās
dzīvotnes un sugas [2, 3].
Ūdens caurplūduma režīms ir kritiski svarīgs lielākai daļai ūdens
ekosistēmu, tam ir izteikta ietekme uz tādu dzīvotņu un sugu, kas ir atkarīgas
no ūdens, aizsardzības stāvokli.
ŪSD, kā arī Putnu un Biotopu Direktīvas izvirza juridiski saistošos mērķus no
ūdens atkarīgo ekosistēmu aizsardzībai. Šos mērķus ir iespējams sasniegt,
tikai ja ir nodrošināts nepieciešamais caurplūduma režīms. Līdz ar to,
Ekoloģiskā caurplūduma ievērošanas prasībai jābūt ietvertai ES dalībvalstu
nacionālajās normatīvo aktu sistēmās.
II. ES PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ EKOLOĢISKO
CAURPLŪDUMU
Papildus ŪSD un Putnu un Biotopu Direktīvām, galvenie ES normatīvie
dokumenti, kas apraksta un detalizēti izskaidro Ekoloģiskā caurplūduma
koncepciju un tā nodrošināšanas nepieciešamību, ir: Eiropas ūdens resursu
aizsardzības konceptuālais plāns; ŪSD KIS Vadlīniju dokuments Nr. 31
“Ekoloģiskais caurplūdums Ūdens Struktūrdirektīvas ieviešanā”; un ŪSD KIS
Vadlīniju dokuments Nr. 34 “Par ūdens bilances pielietojumu ŪSD ieviešanas
atbalstam”.
Vēl viens nozīmīgs dokuments saistībā ar Ekoloģiskā caurplūduma koncepciju
ir ŪSD KIS darba grupas ECOSTAT ziņojums par Vienotu pieeju ietekmi
mazinošo pasākumu piemērošanai, lai sasniegtu labu ekoloģisko potenciālu
HES uzpludinājumu1 ietekmētajos stipri pārveidotajos ūdensobjektos.
1 Burtiskā tulkojumā: “ūdens uzkrāšanas darbības ietekmētajos stipri pārveidotajos ūdensobjektos”; tomēr ziņojumā tiek aplūkota tieši HES uzpludinājumu un HES darbības ietekme.
5
2.1. EIROPAS ŪDENS RESURSU AIZSARDZĪBAS KONCEPTUĀLAIS
PLĀNS
Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālā plāna [4] mērķis ir novērst
tos šķēršļus, kas kavē rīcību Eiropas ūdens resursu aizsardzības jomā.
Dokumentā uzsvērts, ka negatīvo ietekmju uz ūdeņu kvalitāti galvenie cēloņi ir
savā starpā saistīti un ietver: klimata pārmaiņas; zemes lietojumveidu; tādas
ekonomiskās aktivitātes kā enerģijas ražošana, rūpniecība, lauksaimniecība
un tūrisms; pilsētu attīstību un demogrāfiskās izmaiņas. Slodze, ko rada šie
cēloņi, izpaužas kā piesārņojošo vielu emisijas, pārmērīga ūdens lietošana
(ūdens stress), ūdensobjektu fizisko īpašību izmaiņas, kā arī ekstrēmas
parādības, tādas kā plūdi un pārmērīgs sausums.
Konceptuālajā plānā ir uzsvērts, ka, saskaņā ar EVA Ziņojumu par ūdens
stāvokli un ar Eiropas Komisijas izvērtējumu par pirmā cikla UBAP, laba
ekoloģiskā kvalitāte ir sasniegta tikai 43% to saldūdens objektu, par kuriem
tika noziņota informācija 2010.gadā. Ir sagaidāms, ka, īstenojot UBAP
ietvertos papildu pasākumus, 2015.gadā šī proporcija pieaugs līdz 53%.
Hidromorfoloģiskās slodzes, piemēram, aizsprosti hidroelektroenerģijas
ražošanas vajadzībām vai pretplūdu aizsargdambji, ES mērogā ietekmē
aptuveni 40% no ŪO skaita. Tā ir visplašāk sastopamā slodze, kas ietekmē
ŪO ekoloģisko kvalitāti. Konceptuālais plāns atgādina par jau zināmajiem
veidiem, kā mazināt šīs slodzes. Vietās, kur esošās būves izjauc upju
nepārtrauktību un ietekmē zivju migrāciju, ietekmi mazinošajiem pasākumiem,
tādiem kā zivju ceļi un zivju lifti, ir jābūt vispārpieņemtai praksei. Svarīgi ir
modernizēt jau esošās būves, nolūkā uzlabot ūdeņu kvalitāti.
Ja tiek plānots veikt jaunas būtiskas izmaiņas ūdensobjektos, ir nepieciešams
veikt SIVN papildus IVN procedūrai. Piemēram, nacionālā un reģionālā
mēroga hidroelektroenerģijas ražošanas attīstības plāniem ir jāveic SIVN
procedūra, lai noteiktu, kāds varētu būt aizsprostu novietojums, lai minimizētu
negatīvās sekas apkārtējai videi, vai arī lai salīdzinātu šos plānus ar iespējām
attīstīt alternatīvos atjaunojamās elektroenerģijas ieguves avotus.
Daudzos ES upju baseinos ir nepieciešams izstrādāt labāku pamatojumu
ūdens resursu apsaimniekošanai (ūdens daudzuma ziņā): proti, noteikt
ekoloģisko caurplūdumu, t.i., tādu ūdens daudzumu, kāds ir nepieciešams
ūdens ekosistēmām, lai nodrošinātu to pastāvēšanu un pakalpojumu, ko šīs
6
ekosistēmas sniedz sabiedrībai, ilgtspēju. Šeit noteicošais ir atzinums, ka
ūdens kvalitāte un tā daudzums ir cieši saistīti ar ūdensobjektu “laba stāvokļa”
koncepciju.
Ir iespējams un ir arī nepieciešams, lai ES dalībvalstis uzlabo ŪSD ieviešanu
un samazina hidromorfoloģiskās slodzes, atjaunojot upju nepārtrauktību.
Mums ir jārespektē dabas vajadzības: t.i., ekoloģiskais caurplūdums.
Konceptuālais plāns rosināja vadlīniju dokumenta izstrādi saskaņā ar ŪSD,
kas sniegtu ekoloģiskā caurplūduma definīciju Eiropas Savienībā un
nodrošinātu vienotu izpratni par tā aprēķināšanas principiem.
2.2. VADLĪNIJU DOKUMENTS Nr. 31 PAR EKOLOĢISKO CAURPLŪDUMU
ŪSD KIS Vadlīniju dokuments Nr. 31 “Ekoloģiskais caurplūdums Ūdens
Struktūrdirektīvas ieviešanā” [5] tika izstrādāts saskaņā ar Eiropas ūdens
resursu aizsardzības konceptuālajā plāna izteikto priekšlikumu.
Tiek sagaidīts, ka ES dalībvalstis, ieviešot ŪSD, pakāpeniski un arvien
pilnīgāk ņems vērā šā vadlīniju dokumenta prasības.
Vadlīniju dokumentā Nr. 31 galvenokārt apskatīti dabiskas izcelsmes upju
ūdensobjekti. Tas atspoguļo nepieciešamību sākotnēji visvairāk pievērsties
šiem ŪO, kā arī informācijas un piemēru trūkumu par citām ūdeņu kategorijām
šā vadlīniju dokumenta izstrādes procesā. Tomēr tā prasības lielākoties
attiecas arī uz SPŪO. Stipri pārveidotajiem ŪO specifiskas papildu prasības ir
izklāstītas atsevišķā nodaļā.
Vadlīniju dokumentā Nr. 31 norādīts, ka ekoloģiskā caurplūduma jēdziens
attiecas arī uz pazemes ūdeņu kvantitatīvo stāvokli. Lai sasniegtu pazemes
ūdeņu labu kvantitatīvo stāvokli, gruntsūdeņu līmenis nedrīkst būt pakļauts
tādām antropogēnām izmaiņām, kuras izraisītu saistītajiem virszemes
ūdeņiem neatbilstību vides kvalitātes mērķiem. Lai pazemes ŪO būtu labā
stāvoklī, ilggadīgais vidējais ūdens ņemšanas apjoms šajā pazemes ŪO
nedrīkst pārsniegt tā ilggadīgo vidējo papildināšanās apjomu mīnuss
ilgtermiņa ekoloģiskā caurplūduma apjoms.
7
2.2.1. Ekoloģiskais caurplūdums ŪO stāvokļa novērtējumā un vides
kvalitātes mērķos
Ar ekoloģisko caurplūdumu ŪSD kontekstā saprot “tādu hidroloģisko režīmu,
kas atbilst vides kvalitātes mērķu sasniegšanai”. Šie vides kvalitātes mērķi
ietver:
- esošā stāvokļa nepasliktināšanos;
- laba ekoloģiskā stāvokļa sasniegšanu;
- atbilstību standartiem un mērķiem, kas noteikti aizsargājamām
teritorijām, ieskaitot tādas, kas ir izveidotas sugu un dzīvotņu
aizsardzībai, ja ūdeņu stāvoklis ir nozīmīgs faktors to aizsardzībai.
Ūdensobjekta ekoloģisko stāvokli (un stipri pārveidoto vai mākslīgo ŪO
ekoloģisko potenciālu) vērtē pēc trīs parametru grupām: bioloģiskie, fizikāli
ķīmiskie un hidromorfoloģiskie. Pēdējā grupa upju gadījumā ietver trīs
komponentes jeb tā saucamos kvalitātes elementus: hidroloģiskais režīms;
upes nepārtrauktība; un morfoloģiskie apstākļi. Ekoloģiskais caurplūdums ir
hidroloģiskā režīma, un līdz ar to arī hidromorfoloģiskās kvalitātes
neatņemama sastāvdaļa, kurai, saskaņā ar ŪSD prasībām, jāatbilst laba
stāvokļa sasniegšanai pēc bioloģiskajiem kvalitātes elementiem.
Ja ūdensobjektā ietilpst aizsargājamās teritorijas, kas ir noteiktas saskaņā ar
Putnu un Biotopu direktīvām, ir jānodrošina tāds hidroloģiskais režīms, kas ir
nepieciešams sugu un dzīvotņu aizsardzībai.
Ūdens ekosistēmu struktūru un funkcionēšanu nosaka dažādi caurplūduma
veidi. Ekstremālās parādības (plūdi un ilgstošs sausums) regulē ūdens
ekosistēmā notiekošo procesu ātrumu un rada selektīvo slodzi uz organismu
populācijām. No otras puses, normālie apstākļi, kad gada griezumā
izšķiramas dažādas hidroloģiskā režīma fāzes ar tiem raksturīgajiem
caurplūduma lielumiem, dod iespēju ūdens organismiem regulāri atgriezties
iepriekš apdzīvotajos biotopos. Tā sauktās “ekoloģiskā caurplūduma
komponentes” vispārīgi iedala pamatplūsmā un plūdu režīmā (kas ietver plūdu
lielumu, biežumu, ilgumu un arī to laiku gada griezumā, kad notiek plūdi).
Hidroloģiskā režīma variācijas atspoguļojas hidromorfoloģiskajos parametros,
tādos kā ūdens dziļums, straumes ātrums, gultnes substrāta sastāvs un upes
gultnes forma, kas savukārt veido ekoloģiskās dzīvotnes un ietekmē
bioloģisko kvalitātes element stāvokli.
8
ŪSD, kā arī Putnu un Biotopu direktīvās noteiktos mērķus ir iespējams
sasniegt, tikai ja ūdensobjektā ir nodrošināts atbilstošs caurplūduma režīms.
Līdz ar to, ekoloģiskā caurplūduma ievērošanas prasība ir jāiekļauj
nacionālajās normatīvo aktu sistēmās, skaidri norādot uz dabiskā
caurplūduma režīma dažādajām komponentēm (nevis tikai minimālo
caurplūdumu) un uz nepieciešamību sasaistīt to noteikšanu ar ūdens
organismu vajadzībām, atbilstoši šo direktīvu mērķiem.
2.2.2. Monitoringa programmu izveide
Vadlīniju dokuments Nr. 31 nosaka sekojošas prasības monitoringa
programmu izveidei ŪSD ietvaros:
- Ekoloģisko caurplūdumu pareizai noteikšanai un efektīvai ieviešanai ir
vajadzīgs ievērojams hidroloģisko datu apjoms, ko iegūst hidroloģiskā
režīma monitoringa ietvaros (modelēšana var līdz zināmai pakāpei
papildināt nepietiekamos monitoringa datus).
- Monitoringa programmas jāuzlabo tādā veidā, lai tās nodrošina
priekšstatu par hidroloģijas izmaiņām un to ietekmi uz morfoloģiju un
bioloģiju, un sniedz efektīvu atbalstu ekoloģiskā caurplūduma
sasniegšanai.
- Ir jāiegūst pietiekams hidroloģiskās informācijas apjoms esošā
caurplūduma režīma noteikšanai, kā arī novērtēšanai, cik lielā mērā tas
atšķiras no dabiskā caurplūduma režīma.
- Hidroloģisko, morfoloģisko un bioloģisko kvalitātes elementu integrētais
monitorings ļauj novērtēt, cik efektīvi ir UBAP pasākumu programmu
sastāvā ietvertie caurplūduma atjaunošanas pasākumi.
2.2.3. Ekoloģiskā caurplūduma noteikšana un esošās situācijas
neatbilstības analīze
Vadlīniju dokuments Nr. 31 uzsver, ka ekoloģiskā caurplūduma definīcijai, lai
tā būtu atbilstoša ŪSD un Putnu un Biotopu direktīvās noteiktajiem vides
kvalitātes mērķiem, ir jābūt izstrādātai tehniskā / zinātniskā pētījuma rezultātā,
neņemot vērā saistītās sociāli ekonomiskās ietekmes. Šīs ietekmes būtu
jāņem vērā tikai nosakot nepieciešamo caurplūduma režīmu stipri
pārveidotiem ŪO vai tādiem ŪO, kuriem ir noteikti izņēmumi (mazāk stingri
9
vides kvalitātes mērķi, vai arī pagarināts kvalitātes mērķu sasniegšanas
termiņš, kas pamatots atbilstoši ŪSD noteiktajām prasībām).
2.2.4. Stipri pārveidotie ŪO un ūdensobjekti, kuriem noteikti izņēmumi
Atbilstoši ŪSD, stipri pārveidots ūdensobjekts ir ŪO, kura fiziskās īpašības
tika būtiski mainītas cilvēku darbības rezultātā. Kopumā, SPŪO noteikšanai
jābalstās uz ievērojamu morfoloģisko izmaiņu identificēšanu.
SPŪO noteikšanai nepieciešamie priekšnosacījumi ir:
- lai sasniegtu šim ūdensobjektam labu ekoloģisko kvalitāti, būtu
nepieciešamas tādas tā hidromorfoloģisko īpašību izmaiņas, kam būtu
ievērojama negatīva ietekme uz plašāku vidi vai uz nozīmīgām
ilgtspējīgām cilvēku veiktām darbībām;
- tos mērķus, kam kalpo ūdensobjekta pārveidotais raksturs, tehnisku
iespēju vai nesamērīgu izdevumu dēļ nevar sasniegt ar citiem
risinājumiem, kas būtu ievērojami labāka iespēja no vides aizsardzības
viedokļa.
Labas ekoloģiskās kvalitātes vietā stipri pārveidotajos ŪO ir jāsasniedz labs
ekoloģiskais potenciāls. Tā raksturlielumi ir jānosaka, balstoties uz tāda ūdeņu
tipa raksturlielumiem, kādam stipri pārveidotais ŪO ir visvairāk līdzīgs pēc
savām hidromorfoloģiskajām īpašībām.
Vadlīniju dokuments Nr. 31 nosaka, ka ekoloģiskā caurplūduma noteikšanai
(kā arī tādu pasākumu identificēšanai, kas nepieciešami, lai nodrošinātu
ekoloģisko caurplūdumu un sasniegtu labu ekoloģisko kvalitāti) ir jābūt
sastāvdaļai no SPŪO izdalīšanas nepieciešamības pārbaudes, gadījumos,
kad ir ievērojami ietekmēts ūdensobjekta hidroloģiskais režīms. Ir jāsniedz arī
pamatojums, kāpēc nav iespējams īstenot šos pasākumus.
Nosakot laba ekoloģiskā potenciāla raksturlielumus, ir jāizvērtē, kāds
hidroloģiskais režīms ir jānodrošina ūdensobjektā, kā arī jānosaka ietekmi
mazinošie pasākumi caurplūduma režīma uzlabošanai. Atkarībā no
morfoloģisko izmaiņu veida un to būtiskuma, hidroloģiskais režīms, kas
nodrošina laba ekoloģiskā potenciāla sasniegšanu, var būt ļoti tuvu
ekoloģiskajam caurplūdumam.
Līdzīgā veidā, izņēmumu atbilstoši ŪSD 4(5) pantam (mazāk stingri vides
kvalitātes mērķi tādam ūdensobjektam, kas nav SPŪO) var pamatot ar būtisku
10
hidroloģisko slodzi. Šādam pamatojumam ir nepieciešams noteikt ekoloģiskā
caurplūduma apjomu un tā nodrošināšanai nepieciešamos pasākumus.
Caurplūduma režīmam, kas ir jānodrošina ūdensobjektā, ir jābūt maksimāli
tuvu ekoloģiskajam caurplūdumam. Ja izņēmuma cēlonis nav hidroloģiskā
slodze, hidroloģiskajam režīmam pēc noklusējuma ir jābūt vienādam ar
ekoloģisko caurplūdumu, kāds ir noteikts labas ekoloģiskās kvalitātes
nodrošināšanai.
2.2.5. Rekomendācijas nacionālajām normatīvo aktu sistēmām
Vadlīniju dokuments Nr. 31 iesaka ietvert nacionālajās normatīvo aktu
sistēmas, attiecībā uz ekoloģiskā caurplūduma noteikšanu:
- ekoloģiskā caurplūduma konceptuālo definīciju, ar skaidrām norādēm
gan par caurplūduma apjomu, gan tā dinamiku, un to atbilstību vides
kvalitātes mērķiem ŪSD ietvaros;
- ekoloģiskā caurplūduma nodrošināšanu kā saistošu prasību
atbilstošajās jomās:
o visos ūdens izmantošanas veidos (it īpaši – ūdens ieguve,
aizsprostu izveide, caurplūduma regulēšana), to dažādajās
izpausmēs (virszemes un pazemes ūdeņi, atgriezeniskā un
neatgriezeniskā izmantošana, periodiski un pastāvīgi),
o ūdens resursu izmantošanas attīstības stratēģiskā plānošanā,
o jaunu atļauju izsniegšanā,
o esošo ūdens izmantošanas atļauju pārskatīšanā;
- skaidri noteiktu atbildību par ekoloģiskā caurplūduma definīcijas
apstiprināšanu un tā sasniegšanas pārbaudi;
- soda sankcijas, kad normatīvo aktu prasības ir pārkāptas.
Nacionālajās ekoloģiskā caurplūduma aprēķina metodikās vai vadlīnijās ir
rekomendēts ietvert:
- metodoloģiskās pieejas aprakstu tāda ekoloģiskā caurplūduma
noteikšanai, kas ietver atbilstošos upes ekosistēmas elementus,
vismaz ŪSD ietvertos kvalitātes elementus;
- izmantojamās aprēķina procedūras, kuras var izvēlēties atbilstoši
ūdens izmantošanas veidam, upes tipam, kā arī sasaistes tipam starp
virszemes un pazemes ūdeņiem, ja nepieciešams;
11
- ekoloģiskā caurplūduma noteikšanai nepieciešamo datu aprakstu;
- prasības monitoringa veikšanai un ziņošanai atbildīgajām iestādēm;
- prasības, kas nodrošina izmantoto metodiku un iegūto rezultātu
pārredzamību visām ieinteresētajām pusēm, ieskaitot ūdens lietotājus.
2.3. VADLĪNIJU DOKUMENTS Nr. 34 PAR ŪDENS BILANCI
ŪSD KIS Vadlīniju dokuments Nr. 34 “Par ūdens bilances pielietojumu ŪSD
ieviešanas atbalstam” [6] ir izstrādāts ar mērķi atbalstīt ūdens bilances
aprēķināšanu un izmantošanu ŪSD kontekstā upju sateces baseinu un / vai
apakšbaseinu mērogā, kā priekšnosacījumu ūdens resursu daudzuma
ilgtspējīgai pārvaldībai.
Ūdens bilance balstās uz masas nezūdamības likumu. Tā parāda, ka ūdens
daudzuma, kas ir ietverts noteiktā hidroloģiskajā vienībā (piemēram, sateces
baseinā), izmaiņu ātrums tiek līdzsvarots ar ūdens pieteces un noteces
ātruma izmaiņām šajā hidroloģiskajā vienībā.
Attiecībā uz ekoloģiskā caurplūduma koncepciju vadlīniju dokumentā Nr. 34
norādīts, ka upes gada vidējā caurplūduma procentuālai daļai jeb
minimālajam caurplūdumam, kas ir jāsaglabā ekosistēmā, ir jābūt noteiktam,
ņemot vērā vides prasību (pēc ūdens) izmaiņas laikā un dabisko sezonālo
mainību. Tādā veidā tiek ievērota upes ekosistēmas funkcionēšana un
nodrošināta laba ekoloģiskā kvalitāte.
Vadlīniju dokuments Nr. 34 arī nosaka, ka vides prasības pēc ūdens dažādos
Eiropas lielo upju sateces baseinos (Donava, Dņepra, Elba, Odera, Reina,
Sēna) atsevišķos pētījumos ir noteiktas kā pieejamā ūdens procentuālā daļa,
kas jāsaglabā vides mērķu nodrošināšanai. Šī daļa kopumā ir ap 40%.
Mazāku upju gadījumā piesardzīgās aplēses bieži nosaka, ka tikai 10-20%
no mazūdens perioda caurplūduma var izmantot ūdens ieguvei.
2.4. ECOSTAT ZIŅOJUMS PAR PASĀKUMIEM ŪDENS UZKRĀŠANAS
IETEKMĒTOS SPŪO
Viens no ŪSD KIS darba grupas ECOSTAT galvenajiem darbības virzieniem
2013.-2016.gadā – salīdzināt, kādu ekoloģisko kvalitāti dažādas valstis
sagaida ūdens uzkrāšanas (t.sk. hidroenerģētikas) ietekmētos ūdensobjektos.
ECOSTAT ziņojums “Par vienotu pieeju ietekmi mazinošo pasākumu
12
piemērošanai, lai sasniegtu labu ekoloģisko potenciālu HES uzpludinājumu
ietekmētajos stipri pārveidotajos ūdensobjektos” [7] balstās uz informāciju,
kas iegūta aptaujas ietvaros, kurā piedalījās 23 valstis.
ECOSTAT ziņojumā uzsvērts, ka, ievērojot ŪSD KIS Vadlīniju dokumenta
Nr. 4 par SPŪO noteikšanu [8] prasības, ūdensobjektu fizisko īpašību
pārveidojumi maza mēroga hidroenerģētikai (bez relatīvi lieliem
aizsprostiem ūdens uzglabāšanai) parasti neatbilst SPŪO izveides
nosacījumiem.
ECOSTAT ziņojums uzsver HES ūdenskrātuvju dažāda veida ietekmes uz
upju ekosistēmām. Izmainītais caurplūduma režīms ūdenskrātuvēs parasti
izraisa neraksturīgi zemus caurplūdumus vai pagarina mazūdens periodu.
Rezultātā upēs ekosistēmā var iztrūkt vai samazināties periodi, kad
caurplūdums ir pietiekams zivju migrācijas uzsākšanai un uzturēšanai.
Turklāt, svarīga problēma ir mainīgu caurplūdumu iztrūkums vai
samazināšanās, salīdzinot ar dabiskajiem apstākļiem.
HES darbība var izraisīt arī straujas caurplūduma izmaiņas un ūdens līmeņa
fluktuācijas lejasbjefā un lejtecē esošajā upes posmā. Tas izraisa netipiski
lielas ūdens līmeņa izmaiņas, kas noved pie seklūdens un piekrastes zonas
dzīvotņu platības un kvalitātes samazināšanās.
Ūdens uzglabāšana ūdenskrātuvēs bieži izraisa lejtecē esošu upes posmu
noplicināšanos caurplūduma apjoma un dinamikas ziņā.
ECOSTAT ziņojums arī apraksta straujas ūdens nolaišanas efektu
(hydropeaking), kad HES, darbojoties īstermiņa maksimālās jaudas
ģenerēšanai vispieprasītākajā laikā, izraisa netipiski straujas caurplūduma /
ūdens līmeņa izmaiņas lejasbjefā un lejtecē, ar ekstremāli zema caurplūduma
un pēkšņa liela caurplūduma miju. Šīs straujās caurplūduma izmaiņas būtiski
atšķiras no dabiskām caurplūduma izmaiņām plūdu gadījumā.
13
III. NACIONĀLĀS NORMATĪVO AKTU SISTĒMAS
EKOLOĢISKĀ CAURPLŪDUMA JOMĀ
3.1. LATVIJAS NORMATĪVO AKTU SISTĒMA
Latvijas Ūdens apsaimniekošanas likums [9] sevī ietver no ŪSD pārņemtu
prasību saglabāt un uzlabot visu virszemes ūdensobjektu stāvokli, ar mērķi
sasniegt dabiskajiem virszemes ūdeņiem labu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti,
bet stipri pārveidotajiem un mākslīgajiem ūdensobjektiem labu ekoloģisko
potenciālu un labu ķīmisko kvalitāti.
Labas ekoloģiskās kvalitātes un potenciāla kritēriji ir ietverti likumam
pakārtotajos MK noteikumos Nr. 858 (19.10.2004.) “Noteikumi par virszemes
ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un
antropogēno slodžu noteikšanas kārtību” [10]. Šie kritēriji arī ir pārņemti no
ŪSD. Galvenie nosacījumi ekoloģiskā caurplūduma kontekstā ir:
- Hidromorfoloģiskā kvalitāte ir dabisko virszemes ūdensobjektu
ekoloģiskās kvalitātes un stipri pārveidoto vai mākslīgo ūdensobjektu
ekoloģiskā potenciāla nepieciešamā sastāvdaļa.
- Dabisko ūdensobjektu hidromorfoloģiskā kvalitāte ietver sekojošus
kvalitātes elementus: hidroloģiskais režīms; upes nepārtrauktība;
morfoloģiskie apstākļi. Atbilstošais šo kvalitātes elementu augstas,
labas un vidējas kvalitātes apraksts MK noteikumos Nr. 858 ir sniegts
tabulā 1.
Tabula 1. Upju hidromorfoloģisko kvalitātes elementu kvalitātes klašu apraksts
Kvalitātes elements Augsta kvalitāte Laba kvalitāte Vidēja kvalitāte Hidroloģiskais režīms Caurplūdumi un to
režīmi, kā arī saistība ar pazemes ūdeņiem atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības.
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības.
Nepārtrauktība Antropogēnā darbība neietekmē upes plūdumu, ir iespējama netraucēta ūdens organismu migrācija un sedimentu pārvietošanās.
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības.
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības.
14
Kvalitātes elements Augsta kvalitāte Laba kvalitāte Vidēja kvalitāte Morfoloģiskie apstākļi Upes gultnes veids,
platuma un dziļuma izmaiņas, straumes ātrums, substrāta sastāvs, piekrastes zonas struktūra un stāvoklis atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības.
Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības.
- Atbilstoši ŪSD vadlīniju dokumentam Nr. 4 “Stipri pārveidoto un
mākslīgo ūdensobjektu identificēšana un izdalīšana”, stipri pārveidotie
ūdensobjekti (SPŪO) ir tādi ūdensobjekti, kuru īpašības cilvēka
darbības izraisītu fizikālu izmaiņu ietekmē ir būtiski mainījušās un kuri
nevar sasniegt labu ekoloģisko kvalitāti. Mākslīgi veidotie ūdensobjekti
(MVŪO) ir ūdensobjekti, kas radīti cilvēka darbības rezultātā. Vides
kvalitātes mērķis SPŪO un MVŪO ir nevis labas ekoloģiskās kvalitātes,
bet laba ekoloģiskā potenciāla nodrošināšana.
- Visaugstākais ekoloģiskais potenciāls ir tad, kad SPŪO vai MVŪO
stāvoklis līdzinās, cik tas ir iespējams, tāda virszemes ūdensobjekta
stāvoklim, kuram šis SPŪO vai MVŪO ir visvairāk līdzīgs, ņemot vērā
tā izmainītās īpašības. Labs ekoloģiskais potenciāls, savukārt, nozīmē
“nelielas novirzes” no visaugstākā ekoloģiskā potenciāla. Atbilstošie
kvalitātes elementi priekš SPŪO vai MVŪO ir tie, kas noteikti visvairāk
līdzīgai ūdeņu kategorijai (upēm, ezeriem, piekrastes vai pārejas
ūdeņiem).
- MK not. Nr. 858 ietvertais visaugstākā, laba un vidējā ekoloģiskā
potenciāla hidromorfoloģisko kvalitātes elementu apraksts stipri
pārveidotajiem un mākslīgajiem ūdensobjektiem ir sniegts tabulā 2.
15
Tabula 2. SPŪO un MVŪO hidromorfoloģisko kvalitātes elementu apraksts
Kvalitātes elements Visaugstākais ekoloģiskais potenciāls
Labs ekoloģiskais potenciāls
Vidējais ekoloģiskais potenciāls
Hidromorfoloģiskie kvalitātes elementi
Hidromorfoloģiskie apstākļi atbilst izmaiņām, kādas rodas, izveidojot mākslīgu vai stipri pārveidotu ūdensobjektu, un visi antropogēnās darbības ietekmes samazināšanas pasākumi ir nodrošinājuši labāko ekoloģisko pēctecību, īpaši attiecībā uz faunas pārstāvju migrāciju un piemērotām vairošanās un nārsta vietām.
Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju vērtības.
Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju vērtības.
Atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam, virszemes ūdeņu monitoringa
programmā nosaka noteces apjoma un caurplūduma monitoringa apmēru, lai
varētu izvērtēt ekoloģisko kvalitāti un ekoloģisko potenciālu.
Līdzīgi kā Likums “Par piesārņojumu”, kas nosaka prasību saņemt atļauju
piesārņojošu darbību veikšanai, Ūdens apsaimniekošanas likums nosaka
prasību saņemt atļauju ūdens resursu lietošanai darbībām, kuras ietekmē vai
var ietekmēt ūdens kvalitāti, daudzumu vai ūdens ekosistēmas, tai skaitā:
- hidrotehnisko būvju (t.sk. hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju)
darbībai;
- darbībām, kuru rezultātā rastos mākslīgs vai stipri pārveidots
ūdensobjekts;
- citām darbībām, kas saistītas ar regulāru ūdeņu līmeņa vai režīma
maiņu.
Ūdens resursu lietošanas atļaujas izsniedz Valsts vides dienesta Reģionālās
vides pārvaldes, balstoties uz fiziskās vai juridiskās personas, kura plāno
uzsākt attiecīgo darbību, iesniegumu.
Izsniedzot ūdens resursu lietošanas atļaujas, Reģionālās vides pārvaldes ņem
vērā konkrētajai teritorijai noteiktos vides kvalitātes mērķus.
Ūdens apsaimniekošanas likums arī pieprasa, izsniedzot atļauju hidrotehnisko
būvju darbībai, tās nosacījumos iekļaut prasību veikt nepieciešamos zivju
resursu aizsardzības pasākumus, tai skaitā nodrošināt zivju ceļu izbūvi, ja
attiecīgie pasākumi ir nepieciešami saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes
16
atzinumu, kā arī ir inženiertehniski iespējami saskaņā ar atzinumu, ko sniedz
inženiera hidrotehniķa kvalifikāciju ieguvušie speciālisti un personas, kurām
saskaņā ar Būvniecības likumu ir tiesības veikt hidrotehnisko būvju
projektēšanu.
Teorētiski tas nozīmē, ka iebildums pret zivju ceļa izbūvi “tehniski nav
iespējams” ļautu projektēt hidrotehnisko būvi bez zivju ceļa, kas novestu pie
ūdensobjekta ekoloģiskās kvalitātes pasliktināšanās, pretēji Ūdens
apsaimniekošanas likuma prasībām. Tomēr praksē šādi gadījumi nav
iespējami, kā paskaidroja Valsts vides dienesta pārstāvis mutvārdu
komunikācijā.
Ūdens resursu lietošanas atļaujas iegūšanai nepieciešamā procedūra ir
aprakstīta Ūdens apsaimniekošanas likumam pakārtotajos MK noteikumos
Nr. 736 (23.12.2003.) “Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju” [11].
Iesniegumam ūdens resursu lietošanas atļaujas saņemšanai jāpievieno
papildus dokumenti, tai skaitā (hidrotehniskajām būvēm):
- eksperta atzinums par pieļaujamajām hidroloģiskā vai hidroģeoloģiskā
režīma izmaiņām;
- ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumu kopija;
- zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinums par darbības ietekmi uz zivju
resursiem, tiem nodarītiem zaudējumiem un kompensācijas
pasākumiem, kā arī par rekomendējamo ekoloģisko caurplūdumu, kas
nodrošina zivju resursu dabisku atražošanos;
- eksperta vai speciālista vides jomā atzinums par darbības esošo vai
potenciālo ietekmi uz vides stāvokli (tai skaitā uz īpaši aizsargājamo
sugu un biotopu veidu), kas ietver rekomendējamo ekoloģisko
caurplūdumu, kas nodrošina ekosistēmu saglabāšanu un aizsardzību;
- atzinums par iespējamiem inženiertehniskajiem risinājumiem
zivsaimnieciskajā ekspertīzē noteikto zivju resursu aizsardzības
pasākumu īstenošanai.
Darbībām, kurām nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, atļauju izsniedz
pēc ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras pabeigšanas.
MK noteikumi Nr. 736 arī nosaka, ka ūdens resursu lietošanas atļaujā ietver
nosacījumus, kas nodrošina virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību no
17
piesārņošanas un izsīkšanas un noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu
konkrētajā ūdensobjektā.
Jāatzīmē, ka MK noteikumi Nr. 736 neietver precīzas instrukcijas ekoloģiskā
caurplūduma aprēķināšanai. Bet tie nosaka, ka atļaujā hidrotehnisko būvju
darbībai jāiekļauj minimālā garantējamā caurplūduma un ekoloģiskā
caurplūduma vērtību, kā arī tās sasniegšanai nepieciešamo tehnisko
nodrošinājumu.
Minimālais garantējamais caurplūdums ir caurplūdums, ko nepieciešams
nodrošināt hidrotehnisko būvju lejasbjefā, kā arī visā ietekmētajā upes posmā,
ūdensteces ūdens dabiskās pieteces iespēju robežās. To aprēķina kā vasaras
30 dienu perioda vidējo minimālo caurplūdumu ar 95% nodrošinājumu. No
otras puses, ekoloģiskais caurplūdums ir jānodrošina šādos gadījumos:
- ja saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu vai eksperta
atzinumu pastāv risks, ka varētu tikt nodarīts kaitējums zivju resursiem,
ūdens ekosistēmām un no tām atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;
- ja ir pasliktinājies ūdens ekosistēmu un vides stāvoklis lejpus
hidrotehnisko būvju atrašanās vietai, kā arī visā ietekmētajā upes
posmā un saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu vai
eksperta atzinumu noteiktais minimālais garantējamais caurplūdums
nenodrošina zivju resursu dabisku atražošanos un labu virszemes
ūdeņu stāvokli.
Ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumu saturu nosaka MK noteikumi Nr. 1014
(27.12.2005.) “Ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu
izstrādāšanas kārtība” [12]. Ekspluatācijas noteikumi konkrētam ūdens
objektam jāizstrādā, ja tajā ir plānotas tādas darbības kā meliorācijas sistēmu
vai hidrotehnisko būvju ierīkošana. Šiem noteikumiem jāietver, cita starpā,
minimālā garantējamā caurplūduma (definēts kā “Q min 30d. 95%”) un
ekoloģiskā caurplūduma lielumi, kā arī minimālā vai ekoloģiskā caurplūduma
tehniskais nodrošinājums dotajā ūdenstilpē.
Vēl viens normatīvais dokuments, kas regulē hidrotehnisko būvju darbību, ir
MK noteikumi Nr. 329 (30.06.2015.) “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu
LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"” [13].
Būvnormatīvs neattiecas uz A klases hidroelektrostaciju hidrotehniskajām
būvēm (tās ir būves, kuru avāriju rezultātā rodas draudi cilvēku dzīvībai un
18
veselībai, tiek nodarīts būtisks zaudējums fizisko un juridisko personu
īpašumam un būtisks kaitējums videi).
Būvnormatīvā LBN 224-15 lietoto terminu sadaļā ir noteikts, ka “ekoloģiskais
caurplūdums” ir ūdens pieteces daļa, kas jebkādos aizsprosta hidromezgla
ekspluatācijas apstākļos jānovada hidromezgla lejas bjefā. No otras puses,
termina “minimālais garantējamais caurplūdums” skaidrojums šajā sadaļā nav
sniegts2.
Būvnormatīvs LBN 224-15 nosaka, ka, lai mazūdens periodos lejpus
ūdenskrātuves pēc iespējas saglabātu ūdensteces dabisko stāvokli, ja to
pieļauj dabīgās pieteces apjoms, iztvaikošana un zemākais uzstādinājuma
ūdens līmenis ūdenskrātuvē, būvniecības ieceres dokumentācijā nosaka un ar
tehniskiem paņēmieniem nodrošina:
- minimālo garantējamo caurplūdumu, kuru pieņem kā vasaras 30 dienu
perioda minimālo caurplūdumu ar 95 % nodrošinājumu;
- zivsaimniecībai sevišķi nozīmīgās ūdenstecēs, pamatojoties uz
ūdensteces zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu par darbības
ietekmi uz zivju resursiem, reģionālā vides pārvalde var noteikt
paaugstinātu (līdz vasaras 30 dienu minimālā caurplūduma ar 50 %
nodrošinājumu) ekoloģisko caurplūdumu;
- lai nodrošinātu ūdensteces dabisko bioloģisko resursu un ekosistēmu
saglabāšanu un aizsardzību, reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz
vides eksperta atzinumu par darbības ietekmi uz vides stāvokli, var
noteikt ekoloģisko caurplūdumu.
Būvnormatīvs LBN 224-15 arī nosaka, ka uz ūdenstecēm un ūdenstilpēm,
kurām ir izteikta zivsaimnieciska nozīme, hidroelektrostaciju un cita veida
aizsprostus projektē ar zivju migrācijas būvēm.
MK noteikumi Nr. 505 (01.09.2015.) “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu
LBN 229-15 "A klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves"” [14] nosaka
sekojošo:
- projektējot šādas hidrotehniskās būves, izvēlas tādu tehnisko
risinājumu, kas ļauj tās ekspluatēt pēc iespējas ūdensteces dabiskās
2 Kā paskaidroja Valsts vides dienesta pārstāvis (mutvārdu komunikācijā), ekoloģiskais caurplūdums ir obligāti jānosaka hidroelektrostacijām. Tas nozīmē, ka terminu “minimālais garantējamais caurplūdums” var uzskatīt par mazāk svarīgu. No otras puses, praksē ir piemēri, kad ekoloģiskais caurplūdums tiek noteikts vienāds ar minimālo garantējamo caurplūdumu.
19
pieteces režīmā, lai būves ekspluatācijas laikā būtu iespējams
nodrošināt minimālo garantējamo vai ekoloģisko caurplūdumu
ūdenstecē lejpus hidrotehniskajām būvēm;
- projektējot hidroelektrostaciju kaskādē strādājošas hidrotehniskās
būves, paredz to saskaņotu darbību dažādos ūdenīguma periodos;
- ūdens objektos ar zivsaimniecisku nozīmi A klases hidroelektrostacijas
projektē, izbūvējot zivju ceļu vai paredzot vietu zivju migrācijas ceļu
izbūvei, ja tas ir pieprasīts zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumā par
darbības ietekmi uz zivju resursiem.
MK noteikumi Nr. 27 (15.01.2002.) “Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz
kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot
hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus” [15]
kopumā nosaka 214 upes vai upju posmus, kur aizliegta hidroelektrostaciju
aizsprostu būvēšana un atjaunošana.
MK noteikumi Nr. 118 (12.03.2002.) “Noteikumi par virszemes un pazemes
ūdeņu kvalitāti” [16] kopumā nosaka 123 upes vai upju posmus un 45 ezerus,
kas tiek uzskatīti par prioritārajiem zivju ūdeņiem. saldūdeņi, Šajos ūdeņos
nepieciešams veikt ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanas
pasākumus, lai nodrošinātu zivju populācijai labvēlīgus dzīves apstākļus.
Tomēr nav skaidras norādes, ka upes vai upju posmi, kas ir uzskaitīti MK
noteikumos Nr. 27 vai noteikumos Nr. 118, ir tās pašas “zivsaimniecībai
sevišķi nozīmīgās ūdensteces”, kas ir minētas Būvnormatīvos LBN 224-15 un
LBN 229-15.
Citi normatīvie akti, kas skar hidrotehniskās būvniecības vides aspektus, ir
Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un tam pakārtotie MK noteikumi,
kā arī noteikumi “Par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un
pasākumu programmām”.
Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” [17] nosaka, ka tādu objektu
starpā, ar kuriem saistītu darbību ietekmes uz vidi novērtējums ir
nepieciešams, ir:
- aizsprosti vai citas hidrobūves, kas paredzētas ūdeņu aizturēšanai vai
pastāvīgai uzkrāšanai, ja to mākslīgi uzkrātā ūdens tilpums pārsniedz
10 miljonu kubikmetru.
20
Papildus tam, kā darbības, kurām nepieciešams ietekmes uz vidi sākotnējais
izvērtējums, ir uzskaitītas:
- jaunu hidroelektrostaciju būvniecība;
- esošās hidroelektrostacijas rekonstrukcija, kas ietekmē hidroloģisko vai
hidroģeoloģisko režīmu;
- aizsprostu un citu ūdens uzkrāšanai paredzētu konstrukciju būvniecība,
ja ūdens tilpums ūdenskrātuvē pārsniedz 3 000 000 kubikmetrus.
Ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma vai, kur tas ir nepieciešams, ietekmes
uz vidi novērtējuma procedūrai ir jābūt pabeigtai, lai no Reģionālās vides
pārvaldes saņemtu ūdens resursu lietošanas atļauju, atbilstoši MK
noteikumiem Nr. 736.
Likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” pakārtotie MK noteikumi Nr.
157 (23.03.2004.) “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais
novērtējums” [18] nosaka, ka Valsts vides dienests koordinē un pārrauga
ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, kā arī pieņem lēmumu par paredzētās
darbības ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu. Ietekmes uz vidi
novērtējumu koordinē un pārrauga Vides pārraudzības valsts birojs.
Gadījumos, kad pilns ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, Valsts
vides dienests paredzētajai darbībai izsniedz tehniskos noteikumus. Tehniskie
noteikumi tiek ietverti ūdens resursu lietošanas atļaujā.
MK noteikumi Nr. 646 (25.06.2009.) “Noteikumi par upju baseinu apgabalu
apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām” [19] nosaka prasības
attiecīgo plānošanas dokumentu saturam, kas ir pārņemtas no Ūdens
Struktūrdirektīvas.
Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu izstrādes procesā ir
jānosaka ūdensobjektu stāvoklis, balstoties uz kritērijiem, t.sk.
hidromorfoloģiskajiem, kas ir vispārīgā veidā aprakstīti MK noteikumos Nr.
858. UBAP arī ietver slodžu analīzi, tai skaitā:
- novērtē slodzes, kas ietekmē virszemes un pazemes ūdeņu
kvantitatīvo stāvokli;
- apraksta apgabalā veikto noteces regulēšanu (arī hidromelioratīvo
būvniecību) un tās ietekmi uz noteces režīmu vai ūdens bilanci;
- analizē to slodžu, kas rodas ūdens ieguves vai regulāras virszemes
ūdeņu līmeņa vai režīma maiņas rezultātā, būtiskumu;
21
- norāda MVŪO un SPŪO un informāciju par šo objektu
hidromorfoloģiskajām īpašībām, kuras būtiski mainījusi cilvēku darbība.
UBAP arī nosaka vides kvalitātes mērķus virszemes un pazemes
ūdensobjektiem. Pasākumu programmas ir UBAP sastāvdaļa un ietver
pasākumus (tā saucamos “obligātos” un “papildu”), kas ir jāievieš nolūkā
sasniegt vides kvalitātes mērķus. Obligātie pasākumi ir tie pasākumi, kas
jāveic, lai izpildītu prasības, kas noteiktas esošajos normatīvajos aktos.
Papildu pasākumi konkrētajam ūdensobjektam var tikt piemēroti, ja ar obligāto
pasākumu īstenošanu nepietiek, lai sasniegtu vides kvalitātes mērķus un
nodrošinātu virszemes un pazemes ūdeņu stāvokļa uzlabošanos (vai
nepasliktināšanos), atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma prasībām.
Definīcijas, kas Latvijas normatīvajos aktos ir sniegtas minimālajam
garantējamajam caurplūdumam un ekoloģiskajam caurplūdumam, ir
apkopotas tabulā 3.
Tabula 3. “Minimālā garantējamā” un “ekoloģiskā” caurplūduma definīcijas
Normatīvais akts Minimālais garantējamais caurplūdums
Ekoloģiskais caurplūdums
MK not. Nr. 736 Ir jābūt ietvertam ūdens resursu lietošanas atļaujā. Caurplūduma apjoms, kas ir jānodrošina hidrotehnisko būvju lejasbjefā, kā arī visā ietekmētajā upes posmā, ūdensteces ūdens dabiskās pieteces iespēju robežās. Aprēķina kā vasaras 30 dienu perioda vidējo minimālo caurplūdumu ar 95% nodrošinājumu.
Ir jābūt ietvertam ūdens resursu lietošanas atļaujā. Caurplūduma apjoms, kas ir jānodrošina, ja tam ir izvirzītas specifiskas prasības, saskaņā ar atbilstošo ekspertu slēdzienu. Nodrošina zivju resursu dabisko atražošanos. Nodrošina ekosistēmu saglabāšanu un aizsardzību. Nav sniegtas instrukcijas aprēķinam.
MK not. Nr. 1014 Ir jābūt ietvertam ūdens objekta ekspluatācijas noteikumos. Aprēķina kā Q min 30d. 95%.
Ir jābūt ietvertam ūdens objekta ekspluatācijas noteikumos. Nav sniegtas instrukcijas aprēķinam.
MK not. Nr. 329 / Būvnormatīvs LBN 224-15
Nav sniegta minimālā garantējamā caurplūduma definīcija. Aprēķina kā vasaras 30 dienu perioda minimālo caurplūdumu ar 95% nodrošinājumu.
Ūdens pieteces daļa, kāda jebkādos aizsprosta hidromezgla ekspluatācijas apstākļos jānovada hidromezgla lejas bjefā. Var tikt paaugstināts līdz vasaras 30 dienu minimālajam caurplūdumam ar 50% nodrošinājumu, zivsaimniecībai sevišķi nozīmīgās ūdenstecēs. Ekoloģiskais caurplūdums var tikt noteikts, lai nodrošinātu ūdensteces dabisko bioloģisko resursu un ekosistēmu saglabāšanu un aizsardzību (nav sniegtas instrukcijas aprēķinam).
22
3.2. LIETUVAS NORMATĪVO AKTU SISTĒMA
Lietuvas normatīvo aktu sistēmas raksturojums ekoloģiskā caurplūduma jomā
ir atrodams šā dokumenta angļu val. tulkojumā: Deliverable T1.2.1 “Review of
national legislation in the field of water uses”.
IV. SECINĀJUMI
4.1. SECINĀJUMI: LATVIJA
Veicot Latvijas normatīvo aktu sistēmā noteikto prasību analīzi ekoloģiskā
caurplūduma noteikšanas jomā, un salīdzinot šīs prasības ar nosacījumiem,
kas ir ietverti ES normatīvajos aktos, ir iespējams izdarīt sekojošos galvenos
secinājumus:
- Ekoloģiskā caurplūduma un minimālā garantējamā caurplūduma
definīcijas dažādos normatīvajos aktos dažkārt ir pretrunīgas. MK
noteikumos Nr. 329 / būvnormatīvā LBN 224-15 ir noteikts, ka
ekoloģiskajam caurplūdumam ir jābūt nodrošinātam hidromezgla lejas
bjefā. Tai pašā laikā MK not. Nr. 736 sniedz tādu pašu definīciju
minimālajam garantējamajam caurplūdumam, un nosaka specifiskus
gadījumus, kad ir jānodrošina ekoloģiskais caurplūdums. Pēdējais ir
pretrunā ar ŪSD un Vadlīniju dokumentu Nr. 31, jo ekoloģiskais
caurplūdums ir nepieciešamā sastāvdaļa labas ekoloģiskās kvalitātes
sasniegšanai dabiskas izcelsmes ūdensobjektos (un mazie HES,
atbilstoši ECOSTAT sniegtajai informācijai, pamatā nav pietiekami
nozīmīgi, lai noteiktu tos par SPŪO). Ekoloģiskajam caurplūdumam ir
jābūt kā juridiski saistošai prasībai visiem ūdens izmantošanas
veidiem – it īpaši ūdens ieguvei, aizsprostu būvei un caurplūduma
regulēšanai.
- Neskatoties uz to, ka, atbilstoši Valsts vides dienesta sniegtajai
informācijai, ekoloģiskais caurplūdums ir obligāti jānosaka
hidroelektrostacijām, praksē ir piemēri, kad ekoloģiskais caurplūdums
tiek noteikts vienāds ar minimālo garantējamo caurplūdumu.
23
- Instrukcijas minimālā garantējamā caurplūduma aprēķinam ir sniegtas
normatīvajos aktos, bet satur atšķirīgas norādes, proti, vasaras 30
dienu perioda minimālais vai vidējais minimālais caurplūdums ar 95%
nodrošinājumu? Ir arī jāņem vērā, ka “Q min 30d. 95%” ir zema vērtība.
- No otras puses, instrukcijas ekoloģiskā caurplūduma aprēķinam ir
mazāk skaidras; t.i., “vērtība līdz vasaras 30 dienu minimālajam
caurplūdumam ar 50% nodrošinājumu” ir noteikta tikai ūdenstecēm,
kas ir nozīmīgas zivsaimniecībai, un izskatās, ka pārējos gadījumos
ekoloģiskais caurplūdums ir jānosaka balstoties uz eksperta slēdzienu.
- Ekoloģiskā caurplūduma definīcija Latvijas normatīvo aktu sistēma ir
balstīta uz minimālo caurplūdumu un neietver dabiskā caurplūduma
režīma dažādās komponentes. Ir nepieciešama konceptuāli jauna
ekoloģiskā caurplūduma definīcija, kas ietvertu skaidras norādes
gan par caurplūduma apjomu, gan tā dinamiku, un to atbilstību vides
kvalitātes mērķiem.
- Nav sniegti skaidri pierādījumi tam, ka minimālā garantējamā
caurplūduma un ekoloģiskā caurplūduma vērtības ir noteiktas
pietiekami augstas, lai nodrošinātu labu hidromorfoloģisko kvalitāti –
tas ir, atbilstošu, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu
ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības.
- Ekoloģiskajam caurplūdumam ir jābūt kā neatņemamai sastāvdaļai
jaunu ūdens resursu lietošanas atļauju izsniegšanas procedūrā un
esošo atļauju pārskatīšanā.
- Ir jābūt skaidri noteiktai atbildībai par ekoloģiskā caurplūduma
definīcijas apstiprināšanu un tā sasniegšanas pārbaudi, kā arī soda
sankcijām, kad normatīvo aktu prasības ir pārkāptas.
- ECOFLOW projekta aktivitātes sniegs iespēju novērtēt, vai
augstākminētās prasības Latvijas normatīvo aktu sistēmā
nodrošina virszemes ūdeņu labas ekoloģiskās kvalitātes
aizsardzību, kā noteikts Ūdens apsaimniekošanas likumā un MK
noteikumos Nr. 858, atbilstoši ŪSD izvirzītajām prasībām.
24
4.2. SECINĀJUMI: LIETUVA
Secinājumi par Lietuvas normatīvo aktu sistēmas ekoloģiskā caurplūduma
jomā atbilstību ES normatīvajiem dokumentiem ir atrodami šā dokumenta
angļu val. tulkojumā: Deliverable T1.2.1 “Review of national legislation in the
field of water uses”.
V. INFORMĀCIJAS AVOTI
1. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23.
oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā
(Ūdens Struktūrdirektīva).
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:02000L0060-
20141120&qid=1498724306697
(Pēdējā konsolidētā versija, latviski.)
2. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30.
novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu Direktīva). Aizstāj
Padomes Direktīvu 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu
aizsardzību.
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:02009L0147-
20130701&qid=1498724929988
(Pēdējā konsolidētā versija, latviski.)
3. Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu,
savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu Direktīva).
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:01992L0043-
20130701&qid=1498725798508
(Pēdējā konsolidētā versija, latviski.)
4. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas
Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Eiropas ūdens
resursu aizsardzības konceptuālais plāns (COM/2012/0673).
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52012DC0673
5. ŪSD KIS Vadlīniju dokuments Nr. 31 “Ekoloģiskais caurplūdums Ūdens
Struktūrdirektīvas ieviešanā”.
https://circabc.europa.eu/sd/a/4063d635-957b-4b6f-bfd4-
b51b0acb2570/Guidance%20No%2031%20-
%20Ecological%20flows%20(final%20version).pdf
25
6. ŪSD KIS Vadlīniju dokuments Nr. 34 “Par ūdens bilances pielietojumu ŪSD
ieviešanas atbalstam”.
https://circabc.europa.eu/sd/a/820ec306-62a7-475c-8a98-
699e70734223/Guidance%20No%2034%20-
%20Water%20Balances%20Guidance%20(final%20version).pdf
7. ECOSTAT ziņojums “Par vienotu pieeju ietekmi mazinošo pasākumu
piemērošanai, lai sasniegtu labu ekoloģisko potenciālu HES uzpludinājumu
ietekmētajos stipri pārveidotajos ūdensobjektos”.
https://circabc.europa.eu/sd/a/933d3d60-988b-464a-8a4f-
459aa968fd0b/h_desktoppubsyjrc%20reportjrc103830kj-na-28413-en-n.pdf
8. ŪSD KIS Vadlīniju dokuments Nr. 4 “SPŪO un MVŪO identificēšana un
noteikšana”.
https://circabc.europa.eu/sd/a/f9b057f4-4a91-46a3-b69a-
e23b4cada8ef/Guidance%20No%204%20-
%20heavily%20modified%20water%20bodies%20-
%20HMWB%20(WG%202.2).pdf
9. Ūdens apsaimniekošanas likums (12.09.2002.).
https://likumi.lv/doc.php?id=66885
10. MK noteikumi Nr. 858 (19.10.2004.) “Noteikumi par virszemes
ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un
antropogēno slodžu noteikšanas kārtību”.
https://likumi.lv/doc.php?id=95432
11. MK noteikumi Nr. 736 (23.12.2003.) “Noteikumi par ūdens resursu
lietošanas atļauju”.
https://likumi.lv/doc.php?id=82574
12. MK noteikumi Nr. 1014 (27.12.2005.) “Ūdens objektu ekspluatācijas
(apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtība”.
https://likumi.lv/doc.php?id=124798
13. MK noteikumi Nr. 329 (30.06.2015.) “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu
LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"”. Aizstāj MK
noteikumus Nr. 631 (26.08.2005.).
https://likumi.lv/ta/id/274993
14. MK noteikumi Nr. 505 (01.09.2015.) “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu
LBN 229-15 "A klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves"”. Aizstāj MK
noteikumus Nr. 852 (19.10.2006.).
https://likumi.lv/ta/id/276261
15. MK noteikumi Nr. 27 (15.01.2002.) “Noteikumi par upēm (upju posmiem),
uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot
hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus”.
https://likumi.lv/doc.php?id=58603
26
16. MK noteikumi Nr. 118 (12.03.2002.) “Noteikumi par virszemes un
pazemes ūdeņu kvalitāti”.
https://likumi.lv/doc.php?id=60829
17. Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (14.10.1998.).
https://likumi.lv/doc.php?id=51522
18. MK noteikumi Nr. 157 (23.03.2004.) “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz
vidi stratēģiskais novērtējums”.
https://likumi.lv/doc.php?id=86512
19. MK noteikumi Nr. 646 (25.06.2009.) “Noteikumi par upju baseinu apgabalu
apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām”. Aizstāj MK
noteikumus Nr. 283 (30.05.2003.).
https://likumi.lv/doc.php?id=194319